Neretas vidusskola

Vārda dienu šodien svin: Bernhards, Boriss

 Agrs, dzestrs, pirmā novembra rīts, mūsu oranžajā busiņā 16 jaunieši dodas darba pilnā dienā uz Rīgu. Iepazīsim tuvāk latviešu dzejniekus, rakstniekus un māksliniekus.
       Nonākuši Lāčplēša ielā, devāmies uz latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka  dzīvokli, kas šobrīd ir muzejs dzejnieka piemiņai.


       Gide mūs iepazīstināja ar dzejnieka biogrāfiju un dzīvokļa iekārtojumu, kad A.Čaks tur dzīvoja. Daudzas telpas ir restaurētas, tomēr saglabājušies viņa trauki, mēbeles, kā arī rakstāmgalds. Čaka virtuve diemžēl ir pārvērsta par dienesta telpām. Ieraudzījuši plašu atskaņotāju, palūdzām, lai atskaņo dziesmu, ko laipni arī izdarīja. Mums izskaidroja dažādas gleznu īpatnības. Ekskursijas beigās  cienājāmies ar tēju un smalkmaizītēm pie Dzejnieka ēdamistabas galda.
       Eskursiju turpinājām   dzejnieku Raiņa un Aspazijas mājās Baznīcas ielā. Tur  iepazināmies ar viņu sadzīvi un radošo darbību. Noskatījāmies dokumentālo raidījumu par viņu dzīvi Latvijā un trimdā. Vēlāk devāmies aplūkot viņu bibliotēku, kurā atrodas  6067  grāmatas 14 valodās un 2900 dažādi periodiskie izdevumi. Bibliotēkas krājums pieejams visiem interesentiem. Iepazinām arī ar dzejnieku sadzīves priekšmetus, mākslas darbus,  Raiņa un Aspazijas dzīvokli, arī tajā saglabātas daudzas mēbeles un priekšmeti no viņu dzīves.
       Raiņa istabā brūnā lāča āda uz grīdas un maza, šaura gultiņa. Nebiju domājusi ka Rainis ir tik pieticīgs, pat nevar saprast, kā tādā  var gulēt.
        Ar mūsdienīgo tehnoloģiju palīdzību uz sienas tika projicēti Raiņa un Aspazijas tēli, kuri aizvien tur darīja ikdienišķus darbus, līmēja vēstules un šķiroja pastu. Palaikam iezvanījās Raiņa tālrunis.
Interesanti pavadījām brīvo laiku.
       Visi izklīdām katrs uz savu pusi. Mūsu grupiņa gāja uz Hesburger. Kārtīgi paēduši, nedaudz pastaigājām pa tirdzniecības centru Vecrīgu. Divas brīvās stundas jau bija paskrējušas vēja spārniem.
       Pēc šī nelielā pārtraukuma devāmies uz Nacionālo Mākslas muzeju, kur mums parādīja gleznas un skulptūras. Mēs iepazinām muzeju  no pagrabstāva līdz pašiem bēniņiem. Katrai  gleznai ir savs stāsts  par to, ko mākslinieks  vēlējies sacīt, attēlojot dažādus tēlus. Uzzinājām par  skulptūru novietojumu pirms un pēc telpu restaurācijas. Pa ugunsdrošām metāla kāpnēm uzkāpām līdz pašai augšai uz balto telpu, kurā  gan sijas, gan sienas, gan arī griesti bija balti. Pēc tam tikām uz telpu, kurā tika izstādīta Raimonda Staprāna gleznu izstāde „Piecas gleznas”, izstādes telpas grīda bija stikla, un varēja redzēt apakšējo stāvu.
       Atradām Jāņa  Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas ” ilustrācijas, un bijām iepriecināti, ka mūsu   mākslinieks ir atzīts kopā ar daudziem citiem ievērojamiem māksliniekiem.
 Uzņēmuši daudz informācijas par latviešu māksliniekiem, dzejniekiem un rakstniekiem, devāmies mājās.
       Ikkatram derētu izstaigāt šos muzejus un uzzināt ko jaunu par saviem latviju tautas dižgariem. Neviens cits, izņemot mūs, šo vērtību nesaglabās.
       Vislielākais paldies mūsu  muzeja vadītājai Ilzei Līdumai par interesanto ekskursiju!
      

 

Muzeja draugu vārdā Erīda Cepurīte un Sanija Dāldere.

Šeit ir mūsu mājas

nereta eka

Stundu saraksts

Mūsu sasniegumi