Neretas vidusskola

Vārda dienu šodien svin: Brīve, Doloresa, Aleksandrs

24. septembrī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 12. klases skolēni kārtējo reizi apvienoja patīkamo ar lietderīgo, dodoties ekskursijā. Mērķis bija apmeklēt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju „Padomju gadi’’ un Rūdolfa Blaumaņa memoriālo muzeju „Braki”. Skolēni pamazām guva atziņas un informāciju gan par Latvijas vēsturi, gan par kultūru, kā arī par rakstnieku Rūdolfu Blaumani kā personību. 

Skolēniem visinteresantākā likusies rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa personības izzināšana un it kā niecīgie, bet svarīgie sīkumi, kam rakstnieks pievērsa uzmanību, piemēram, tas, ka viņš nerakstīja uz baltām lapām, bet gan uz zilām, jo rakstnieka redze jau no agras bērnības bija bojāta un no baltās krāsas viņam sāpēja acis. Arī Blaumaņa rakstāmgalds bija unikāls - tas bija taisīts no vecām koka durvīm, kas uzliktas uz koka steķiem. Par savas noveles ‘’Nāves ēnā’’ uzrakstīšanu autors saņēmis 80 rubļus, par kuriem nopircis suņa ādas kažoku ar lielām pogām, uz kurām karināja iepirkumu tašiņas, nākot no veikala.
Ieejot rakstnieka mājās, pārņem interesanta sajūta, apzinoties, ka šeit pirms daudziem gadiem staigājis Blaumanis un viņa ģimene. Priekšmeti ir unikāli un autentiski, bet tāpat nomāc jautājums, vai tie tiešām ir no rakstnieka laika.
Nevar nepieminēt arī ļoti zinošo gidi Annu Kuzinu, kura gadu gaitā izzinājusi tik daudz informācijas, ka dažubrīd likās, ka gide pati dzīvojusi ar rakstnieku vienā laikā un telpās. Uz katru uzdoto jautājumu viņa spēja sniegt ļoti izsmeļošu un viegli saprotamu atbildi.
Kā jau iepriekš minēts, tad 12.klases skolēniem bija iespēja ielūkoties arī padomju gadu dzīvē, kultūrā un izgudrojumos. Skolēni atsvaidzināja jau senāk gūtās zināšanas par padomju varas ideoloģiju un par to, cik ļoti padomju vara sevi slavēja. Uz katra reģiona karoga bija redzama padomju simbolika. Noteikumi bija stingri, un cilvēki tiem pakļāvās. Nevienam personīgi nekas nepiederēja. Lietas, kas tika saražotas Padomju Savienībā, vizuāli atšķīrās no rietumu tā laika ražojumiem. Cilvēki - gan lieli, gan mazi - smagi strādāja, un par labiem panākumiem darbā pat varēja tikt Goda plāksnē. Taču, kad pienāca atpūtas laiks, tad cilvēki rīkoja zaļumballes, dziedāja, dejoja, sportoja un nodarbojās ar rokdarbiem. Bija komunālie dzīvokļi, kuros mitinājās vairākas ģimenes vienlaicīgi. Dzīvesvietas bija pieticīgas, un tajās nebija daudz greznuma. Bet latvieši tik un tā centās saglabāt savu kultūru, piedaloties Dziesmu un Deju svētkos.
Vienmēr ir bijis vērtīgi apmeklēt autoru mājas un tajā pat laikā darba vietu, kā arī citus muzejus, jo tad var ielūkoties tā laika iespējās un salīdzināt tās ar mūsdienām, un tad prātot, vai man mums paveicies vai nē.
Klases biedru atziņas apkopojis Rainers Auziņš

Šeit ir mūsu mājas

nereta eka

Stundu saraksts

Mūsu sasniegumi