Kā tapa mazpulku ideja pasaulē un Latvijā
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami ASV 19.gadsimta nogalē. Pamazām mazpulku ideja iesakņojās visās Eiropas lauksaimniecības zemēs. Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt presē un popularizēt šo ideju. Iedvesmas radīti Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929.gadā. Mazpulkus dibināja ne tikai laukos, bet arī pilsētās - pie pamatskolām un vidējām mācību iestādēm.
Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību u.tml. 1933.gada vasarā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Galvenā ideja bija mazpulku dalībniekiem iemācīt saprast, ka strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā. Arī Latvijas Mazpulki, tāpat kā ASV 4H klubi, pieņēma četrlapu āboliņa lapiņu par savu emblēmu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme.
1933. gada vasarā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Līdz 1940. gadam organizācija apvienoja 1100 mazpulkus ar 44 200 biedru, kad okupācijas režīms apstādināja organizācijas darbību. No jauna mazpulku kustība Latvijā atsāka savas organizācijas darbu 1989. gadā.
116. Neretas mazpulka veidošana un slēgšana.
Neretas sešklasīgās skolas pārzinis Arturs Jurkovskis pirms 90 gadiem 1933. gada martā nodibināja 116. Neretas mazpulku. Pirmais lielais pasākums, kurā neretieši vēroja mazpulku darbu, notika Koknesē 1933.gada oktobrī. Tie bija pirmie Pļaujas svētki Latvijas republikā. Toreiz skolas pārzinis un 116. Neretas mazpulka vadītājs Jurkovskis nolēma, ka aktīvākajiem dalībniekiem, kas vasarā bija izaudzējuši lielākos, skaistākos dārzeņus, svētki jāredz, lai gūtu jaunas zināšanas, ierosmi, lai redzēto varētu sanāksmē parādīt citiem. Par šo braucienu stāstīja bijušais skolnieks Arturs Vaidziņš: „Skolotājs līdzi paņēma pulciņa priekšnieku A. Orleānu, mani, Možeiku, Vilmu Niedru. Uz Koknesi braucām ar vilcienu. Izkāpuši tūlīt gājām uz izstādi. Tā bija ļoti plaša, jo uz to bija atvests labākais no visas Latvijas. Lopkopji bija atveduši pienīgākās govis, smalkvilnas aitas, cūkas, zirgus, putnkopji - dažādas vistu, pīļu, zosu un tītaru šķirnes. Dārzkopji rādīja lielus, skaistus dārzeņus: kāpostus, burkānus, bietes, kāļus, dažādas pupu un zirņu šķirnes. Taisni acis reiba visu to skatoties. Tur piedalījās arī mazpulki, kas pirmie sākuši darboties.”
Pēc izstādes apskates skolotājs vedis audzēkņus iepazīstināt ar Kokneses skaistākajām vietām, tajā skaitā, uz Kokneses pilsdrupām. Nākamajā,1934.gada pavasarī, skolotājs Jurkovskis kopā ar diviem zēniem un divām meitenēm braukuši uz Pļaviņām ciemos pie rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa un veduši gan ābelīšu, gan ogulāju, ceriņu un dažādu ziemciešu puķu stādus. Skolotājs un rakstnieks bijuši draugi jau no bērnības. Stādus iestādījuši vajadzīgajā vietā un gājuši apskatīt dolomīta krastus, papriecāties par Daugavas krācēm.
Ko darīja 116. Neretas mazpulks Latvijas brīvvalsts laikā? Mazpulcēni piedalījās visās Latvijas mazpulku aktivitātēs - pieccīņās, izstādēs, skatēs, nometnēs, svinēja svētkus un strādāja. Par to liecina tā laika skolēnu atmiņas, preses materiāli, arhīvi. Pārlapojot vecās avīzes, redzams, ka sākumā tur vairāk publicēti raksti par mazpulku organizēšanu, to dibināšanu, vadīšanu. Taču jau 1934.gadā publikācijas stāsta par novadu lauksaimniecības izstādēm, kurās piedalās, saņem godalgas un atzinības arī mazpulki. Bet 1935.gada laikraksti ziņo par mazpulku ražas skatēm vietējos mazpulkos.
Par 116. Neretas mazpulka dzīvi laikā no 1937.līdz 1939.gadam raksta ne tikai laikraksts „Jēkabpils Vēstnesis”, bet arī „Brīvā Zeme” un žurnāls „Mazpulks”. Tā „Brīvā Zeme” 1937. gada 15. janvārī ziņo, ka Neretā pie skolas darbojas 116. mazpulks ar 32 dalībniekiem un 116. skautu vienība ar 30 dalībniekiem, bet šī paša gada otrajā numurā žurnāls „Mazpulks” raksta, ka 116. Neretas mazpulkam pievienots 607. Neretas - Riekstiņu mazpulks.
Svarīgs notikums mazpulka vēsturē bija 1937. gada 4. jūlijā, kad svinēja Karoga iesvētīšanas un Svinīgā solījuma svētkus Neretas sešklasīgajā pamatskolā. Karogu mazpulkam dāvināja Jūlijs Vītoliņš, lauksaimnieks, bet to iesvētīja Neretas luterāņu draudzes mācītājs Alfreds Dellerts. Šajos svētkos Svinīgo solījumu nodeva 11 mazpulcēni un to pieņēma Jēkabpils novada inspektrise agronome R. Kundziņa. Pēc oficiālās daļas svētku dalībnieki noskatījās A. Lūša lugas „Zeme un zelts” brīvdabas izrādi. Šī sarīkojuma atlikumu 42.- Ls. organizatori un pagasta valde dāvāja mazpulkam šautenes iegādei.
Katru vasaru tika rīkotas mazpulku nometnes Koknesē, Saukā un citur. Tajās piedalījās arī 116. Neretas mazpulka dalībnieki. Arhivāra P. Lodziņa savāktajos materiālos atrodamas ziņas par 116. Neretas mazpulka ražas apskati 1937. gada 5. decembrī. Te vērtē katra mazpulcēna stenda iekārtojumu, zināšanas par mazpulka vēsturi un struktūru, Latvijas vēstures zināšanas, kā arī zināšanas lauksaimniecībā. Šajā skatē piedalījušies Leopolds Bite, Heinrihs Volgasts, Hugo Osītis, Madis Kadžulis, Jānis Kubilis, Ādolfs Kunšteins (Koksne), Emīlis Freimanis, Ārijs Robežnieks, Jūlijs Dāboliņš, Ņina Kunšteina (Koksne), Zeltīte Robežnieks, Visvaldis Veinbergs, Ēriks Volgasts.
Kas bija šo bērnu vecāki? Laukstrādnieki, gājēji, saimnieki, jaunsaimnieki, Neretas pagasta vecākais… Kāds liktenis sagaidīja mazpulcēnus līdz ar Latvijas neatkarības zaudēšanu? Karš izmētāja mazpulcēnus pasaulē. Mazpulka vadītājs un skolas pārzinis Arturs Jurkovskis bija iekārtojis siltumnīcu un koku skolu savā īpašumā, kur mācīja mazpulcēnus rūpēties par stādiņiem, mācīja potēt ābelītes. Skolotājam bija sapnis selekcijas ceļā izaudzēt jaunu parka rožu šķirni bez ērkšķiem un sala izturīgu. Šos jaunās rožu šķirnes stādiņus viņš dāvināja mazpulcēniem 6. klases izlaidumā. Arī Ērikam Volgastam vadītājs uzdāvināja rozi. Puiša vecāki bija laukstrādnieki, bez savas zemes, tādēļ rozi iestādīja pie mātes brāļa jaunsaimniecībā. Kad Ēriku iesauca vācu leģionā, atvadoties viņš teica: „Lai roze aug pie jums. Kad atnākšu no kara, tā jau ziedēs.” Ēriks krita frontē trešajā dienā pēc nosūtīšanas uz kaujas lauku. Bet Jurkovska rozes Neretā joprojām zied! Ērika brālis Heinrihs Volgasts strādāja meža nozarē. Jānis Kubilis izmācījās aktiermākslu un kļuva par tautas iemīļotu Nacionālā teātra aktieri. Robežniekus un Freimaņus skāra deportācijas. Skolotājs Arturs Jurkovskis emigrēja uz ārzemēm 1944.gadā.
Ar valdības rīkojumu 1941. gada martā sabiedriskās organizācijas Latvijā tika likvidētas. Arī Latvijas mazpulki un 116. Neretas mazpulks. Tomēr mazpulku kustība turpinājās trimdā. Anglijā 1989.gadā izdotajā žurnālā „Mazpulks” agronoms Jānis Daģis, kas Latvijas mazpulku organizācijas priekšsēdis trimdā, rakstīja: „Nākotnes brīvā Latvija kā lauksaimniecības zeme nav iedomājama bez mazpulku organizācijas.”
116. Neretas atjaunošana, darbība
Neretas kaimiņpagastā Pilskalnes skolā mazpulku vadīju no 1996. gada. Pilskalnes mazpulks līdz skolas slēgšanai 2009. gada vasarā bija viens no aktīvākajiem Latvijā. Izstrādājām daudz individuālo un paliekošus grupu projektus. Piedalījāmies rudens darbu skatēs, vasaras nometnēs gan Latvijas mērogā, gan savā rajonā.
Biedrība „Latvijas Mazpulki” atjaunotajā Latvijā izauklēta kopā ar erudītiem vadītājiem. Izstrādāti konkrēti mazpulku daba virzieni patriotiskajā un darba audzināšanā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, visā Latvijā kopīgi veidotas mazpulku tradīcijas. Žēl to visu pamest un nenodot tālāk novada vecākiem un jauniešiem. Tāpēc 2009. gada septembrī pieņēmu Neretas vidusskolas direktores Laimas Grebskas priekšlikumu atjaunot 116. Neretas mazpulku - gandrīz 69 gadus pēc tā likvidēšanas.
116. Neretas mazpulka atjaunošanas sanāksme notika trešdien, 2010.gada 20.janvārī. Mazpulka valdē sapulce ievēlēja Elīnu Seņkovu, Lindu Dubrovsku, Kintiju Venskoviču - čaklas, nopietnas, atbildīgas meitenes. Par mazpulka vadītāju apstiprināja mani. Šī sapulce 2009./ 2010.mācību gada otrajā semestrī kļuva par pamatu mazpulka aktīvai, regulārai teorētisko un praktisko nodarbību norisei daudzu gadu ilgumā.
Pirmajās nodarbībās iepazināmies ar Latvijas mazpulku organizācijas vēsturi, statūtiem, darbības virzieniem, simboliku, pēc tam meklējām un iepazinām materiālus par 116. Neretas mazpulka vēsturi. Kad tuvojās pavasaris, veicām eksperimentus dabā un klasē. Nodarbībās laukā mācījāmies pazīt kokus un augus. Klasē sējām kastītēs puķes, stādījām sīpolus un vērojām, kā tie aug. Pavasara Pieteikumi gan bija kaut kas jauns un neizprotams, bet varonīgi mēģinājām. Mācījāmies praktiski būt mazpulcēni, ievērojot āboliņa lapās ielikto nozīmi: krāt gudrību un domāt gaišas domas, darīt labus darbus, būt sirsnīgiem un iejūtīgiem, sargāt savu un citu veselību, veikt labus un vajadzīgus darbus.
Par 116. Neretas mazpulka vēsturi materiālus meklējām Latvijas brīvvalsts laika presē. Neretas pagasta valdes sekretāra Pētera Lodziņa arhīvā atradām ziņas, ka „... Skolotājs Arturs Jurkovskis nodibinājis mazpulku 1933.gada martā, ir tā vadītājs. Arturs Jurkovskis par skolotāju strādā no 1925.gada. Dzimis 1891.g. 8.decembrī Neretas Pētera - Pāvila skolā (Riekstiņskolā), skolotāja Eduarda Jurkovska dēls. Latvietis. Beidzis Jelgavas reālskolu. Studējis trīs gadus Rīgā Politehniskajā institūtā.” Arturs Jurkovskis Neretas skolā strādāja un vadīja mazpulku līdz pat 1941.gada martam, kad pienāca pavēle mazpulku likvidēt un tā inventāru nodot Rīgā.
Atjaunotājā mazpulkā saņemto sertifikātu skaits, kas rāda mazpulcēnu iesaistīšanos individuālajos un grupu projektos kā gada darba novērtējums, sasniedz 5 - 25 sertifikātus. Goda nominācijas konkursa „Augsim Latvijai!” pirmais atjaunotajā 116. Neretas mazpulkā - Sandis Gadišķis 2014.gadā. Otrais Goda nominants - Henriks Pupels 2015.gadā.
Savukārt, Zemkopības ministrijas konkursam „Rītdienas Sējējs” mazpulcēnu vai mazpulku pēc nolikuma var izvirzīt, ja mazpulks darbojies vismaz piecus gadus. Tādēļ 2014.gadā izvirzīts arī 116. Neretas mazpulks. Saņēmām laureāta nosaukumu nominācijā „Rītdienas sējējs - mazpulks 2014” un naudas balvu 250.- eiro. Mazpulcēni vēlējās naudu izlietot racionāli, paliekoši mazpulkam un skolai. Tādēļ par 50.- eiro pasūtinājām Jēkabpilī datorapdrukas kantorī mazpulka vimpeli pēc Henrika Pupeļa skices. Pārējo balvas daļu izlietojām nodarbību materiālu iegādei, ekskursijai uz Kalsnavas arborētumu. Gatavo vimpeli saņēmām 2015.gada aprīļa sākumā. Tajā attēlota Latvijas Mazpulku simbols - āboliņa četrlapīte un vanags. Šis putns, kas izvēlēts kā modrības un spēka simbols, atrodas vimpeļa centrā.
116. Neretas mazpulks dalībnieki kopīgi spējuši paveikt daudz apjomīgu darbu. Kopīgi organizēts Sēlijas un Dienvidlatgales mazpulku Rudens projektu forums 2010. gada 24. septembrī. Neretiešus pārsteidza Latvijas Mazpulku XVII pavasara sporta spēļu „Zaļais starts” vēriens 2012.gada 28.aprīlī. Ievērojams pasākumus valsts līmenī bija Latvijas Mazpulku vasaras nometne “Visu daru es ar prieku” 2014. gadā no 21. jūlija līdz 25. jūlijam.
Mazpulcēnu labo darbu saraksts (talkas, palīdzība citiem, darbība vietējā pašvaldībā) arī krietni garš. Aizkraukles rajona mazpulku salidojums „Mazpulcēni „Baltās grāmatas” takās” Neretā 2010.gada 20. - 23.jūlijā Neretā, kad neretiešu pēckara paaudze daudzi pirmo reizi saskārās ar šo organizāciju, uzzinot par tās pastāvēšanu. Viens no atzītākajiem darbiem bija mazpulcēnu talka Neretas Sociālās aprūpes centra parkā 2011.gada oktobrī. Toreiz Latvijā organizētajā Labo darbu nedēļā. 116. Neretas mazpulka dalībnieki 18.un 20.oktobra talkās divās pēcpusdienās 24 mazpulcēni un divas vadītājas nostrādāja 49,5 stundas, kas ir līdzvērtīgas 6 darba dienām + 1,5 h, ja šo darbu veiktu viens cilvēks. 116. Neretas mazpulks piedalījās meža stādīšanas talkās Vidusdaugavas mežniecības Ērberģē Taurkalnes iecirknī katru pavasari, sākot no 2012.gada maija 2017. gadam.
Pirmās iemaņas sava ieguldītā darba, izaudzētā vērtēšanā, sagatavošanā pārdošanai, grāmatvedības aprēķinos mazpulcēniem sniedza dalība Rudens gadatirgos Neretā, Aizkrauklē, kur mazpulcēni par draudzīgām cenām pārdeva mazpulka dārzā audzētos sīpolus, krūmpupiņas, mājās audzētās puķes, pašdarinātas rotas. Trūcīgākiem un veciem cilvēkiem mazpulku dārzā audzētos sīpolus mazpulcēni dāvināja.
Aizvadītajos gados veikts metodiskais darbs kā novada, tā reģiona mazpulku vadītājiem, mazpulcēniem. Notika Meža semināri Sēlijas un Dienvidlatgales mazpulcēniem Neretas novada Pilkalnes muižā „No sēkliņas līdz lietaskokam” 2011., 2012. gada aprīlī. Tāpat tika organizēti pavasara un rudens semināri Sēlijas un Dienvidlatgales mazpulku vadītājiem Neretā no 2011.gada līdz 2014.gada nogalei pavasaros un rudeņos.
Laikmeta, tehnoloģiju nestās pārmaiņas, mazo skolu slēgšana un reģionālās reformas veicinājušas cilvēku aizplūšanu no laukiem. Tas savukārt izraisījis arī mazpulku skaita samazināšanos reģionā. Šobrīd Aizkraukles novadā darbojas divi mazpulki - 116. Neretas un Daudzeses. Laikā no 1996. gada līdz 2009. gadam bijušajā Aizkraukles rajonā darbojās vismaz septiņi, bet perioda vidū pat 13 mazpulki.
Cauri laikiem galvenie Latvijas Mazpulku darbības virzieni paliek nemainīgi – tie ir lauksaimniecības darbi, amatniecība zēniem, rokdarbi meitenēm, novadpētniecība. Mainās saturs atbilstoši savam laikam, kad ienāk tehnoloģijas. Tagad mazpulcēni sadarbībā ar lauksaimniecības, dabas zinātņu pētniekiem piedalās nopietnos projektos gan kultūraugu sēklu, gan zālāju sēklu fonda papildināšanā, gan augsnes pētījumos. Esam vākuši zīles un paši sējuši, audzējuši ozolus zaļai Latvijai. Grupu un individuālie projekti dārzeņu audzēšanā sadarbībā ar z/s “Ezerkauliņi” vieno mazpulcēnus Latvijā.
Gadi iet un uzkrāta pieredze gan pedagoģiskajā darbā, gan interešu izglītībā. Ar mazpulcēniem kopā esam veikuši gan projektus, gan bijuši atpūtā. Šobrīd mazpulkā notiek paaudžu maiņa. Mazie mazpulcēni cenšas arvien aktīvāk darboties gadu no gada.
Lidija Ozoliņa
