Neretas vidusskola

Vārda dienu šodien svin:

Mēs, 8.klases skolēni, 2.oktobrī devāmies uz Siguldu. Diena bija saulaina un skaista. Pirmā pietura bija Gūtmaņa ala. Tā bija ļoti skaista ala ,bet man nepatika, ka cilvēki uz alas sienām bija izgrebuši sirdis ar saviem vārdiem. Pēc tam mēs kāpām augšā pa trepēm, bija grūti, jo tās bija ļoti stāvas. Mēs devāmies pa takām uz Turaidas pili. Pa ceļam mēs apmeklējām Turaidas baznīcu un akmens skulptūras Dainu kalnā. Braucām ar gaisa vagoniņu un izgājām šķēršļu joslas “Tarzānā”. Tur visas trases bija interesantas. Īpaši brauciens ar rodeļiem.
Ronalds


Gūtmaņa ala. Gūtmaņa ala atrodas Gaujas senlejas labā krasta nogāzē. Tilpuma ziņā tā ir lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētākais dabas piemineklis Latvijā, kas ceļotāju vidū bijis iecienīts jau vismaz kopš 17.gadsimta sākuma. No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā. Alas dziļums ir 18,8 m, platums- 12m, augstums - 10m. Gūtmaņa ala izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgi sarkano smilšakmeņu klintī. Tās izveidošanās ir Gaujas straumes un pazemes avotu vairāku gadu tūkstošu darbības rezultāts. Es šajā ekskursijā atsvaidzināju atmiņas par savu bijušo dzīvesvietu Siguldā un izmēģināju jaunas atrakcijas “Tarzānā”.
Emīls
Siguldas takas. Pēc Gūtmaņa alas piedzīvojām visgrūtāko šajā ekskursijā. Ļoti liels kalns, un mums nācās iet pa stāvām trepēm augšā. Sākumā domāju - būs viegli, tikai drusciņ jākāpj, bet pēc tam likās, ka eju jau pusstundu. Mazliet jau apnika un sāka sāpēt kājas, bet beidzot bijām augšā. Sagaidījām skolotāju un devāmies meklēt Turaidas pili. Ceļš uz pili bija diezgan ilgs, jo pa brīžiem apmaldījāmies un gājām atpakaļ. Ejot pa takām, lejā redzējām stāvos krastus. Bija bail, ka paslīdēs kāja un noriposim. Bet visskaistākais takās bija brīnišķīgais skats uz milzīgajiem un krāsainajiem kokiem. Nekad nebiju tik skaistu ainavu redzējusi. Tad mēs kādās mājās pavaicājām ceļu uz pili, jo nevarējām paši tikt galā. Tā laimīgi to sasniedzām. Biju ļoti priecīga. Protams, daudz fotografējāmies, un mūsu sejās bija ielijis prieks. Ļoti patika ekskursija, ceru, ka nākotnē būs vēl līdzīgi piedzīvojumi.
Sanija
Turaidas pils un Dainu kalns. Ekskursijas mums dod iespēju apmeklēt jaunas vietas, iegūt jaunas zināšanas, paplašināt redzesloku un vienu dienu nemācīties klasē. Ekskursijas laikā mēs bijām Turaidas pilī. Tā tiek uzskatīta par arheoloģiski vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Man patika staigāt pa pili un tās apkārtni, kā arī interesēja tur esošie eksponāti: ieroči, lielgabali , bruņas. No pils torņa augšas pavērās aizraujošs skats pāri Gaujas Nacionālajam parkam. Siguldas rota ir Dainu kalns. Dainu kalns ir veltīts latviešu folklorai. Tas tika izveidots 1985. gadā, godinot Krišjāni Baronu. Visu 26 skulptūru autors ir Indulis Ranka, tēlnieks, kurš ir arī autors Jāņa Jaunsudrabiņa skulptūrai Neretas Dzirnavu saliņā. Visas skulptūras bija interesantas, tāpēc mēs kopā nofotografējamies pie tām. Turaidas pils un Dainu kalns ir ļoti skaisti un interesanti tūrisma objekti. Sigulda un Turaida ir vienas no skaistākajām vietām, kur esmu bijis.
Raivo
Siguldas gaisa tramvajs. Interesants piedzīvojums bija brauciens ar Siguldas gaisa tramvaju. Braucot pāri koku galotnēm, tālumā redzējām skaisto Turaidas pili un lokano Gauju. Visapkārt bija tik daudz gleznainu skatu! Kur skaties, tur ir skaisti. Braucot redzējām vienu mazu brīnumu. Priedes galotnē sēdēja lācis. Par godu dzejniekam Ojāram Vācietim mēs viņu nodēvējām par Ojāru.. Literatūras stundās mēs mācījāmies O. Vācieša dzejoli par Gauju. Kad braucām pāri upei, skolotāja aicināja norunāt dzejoli ,un mēs to arī izdarījām:
“Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju,
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju” .
Visiem ļoti patika braukt ar tramvaju. Labi, ka bija tik saulaina un skaista diena, tā bija izdevusies.
Linda
Tarzāns. Piedzīvojumu parks “Tarzāns” ir īsts izaicinājumu un izturības komplekss bērniem un jauniešiem. Atbraucot uz šo pasakaino vietu, ieraudzījām daudz interesantu atrakciju. Pēc izpētīšanas devāmies nopirkt biļetes un arī saņemt drošības ekipējumu. Kad viss bija samaksāts un ekipējums uzvilkts, mūs instruēja, kā piekabināt trosei karabīnes. Sākumā viss likās pavisam viegli. Tad nu mēs devāmies uz 1. līmeni, lai sāktu lielos piedzīvojumus. Ejot uz lielāku līmeni, arī šķēršļi kļuva arvien grūtāki. Nokļūstot pie 5.līmeņa, es paskatījos un domāju, ka man tas ir par vieglu un pa taisno devos uz 8. līmeni. Tomēr vajag mazliet tā asuma dzīvei. Sākumā bija gājiens pa koka trepītēm. Tas bija grūti, taču izgāju. Pēc trepēm bija maza, tieva, bet gara trose, un tad mani pārņēma gandrīz izmisums. Trakākais bija tas, ka trosei ik pa posmiem bija sakarināti riņķi, caur kuriem jālien laukā. Taču es to visu paveicu. Galapunktā mums vajadzēja šļūkt no koka galotnes lejā pa trosi. Un viss līmenis bija pabeigts! Visvairāk man patika šļūkt ar trosi un vienkārši atbrīvoties, izbaudīt dabu. Pēc lielajiem izaicinājumiem ms kā bonusu klāt saņēmām izpriecas uz milzīga batuta . Tā tik bija jautrība! Mani rāva aiz kājas, un es ar seju biju pret batuta segumu. Tas izskatījās baisi, tomēr man ne grama nesāpēja. Mana klase bija kā bitītes, tikušas pie liela zieda. Visu laiku kustība un jautrība. Man ekskursija ļoti patika. Tā bija vienkārši lieliska! .
Evelīna
Pirmie šķēršļi bija viegli, bet, ejot arvien tālāk, tie kļuva grūtāki. Pirmā trase bija noieta. Tad devāmies uz nākamo. Kad bijām izgājuši vairākas trases, devāmies uz nobraucieniem. Tur mēs braucām pa garām virvēm. Tas bija ļoti aizraujoši. Pēc tam ar pacēlājiem devāmies uz rodeļu trasi. Mūs iesēdināja rodeļos un kārtīgi piesprādzēja. Brauciens bija straujš un līkumains. Mēs braucām vairākas reizes. Pēc brauciena ekrānā varēja redzēt savu bildi, kas uzņemta straujākajā līkumā. Tās bija varenas emocijas.
Roberts

Vairāk bildes šeit

Šeit ir mūsu mājas

nereta eka

Stundu saraksts

Mūsu sasniegumi