Kādus Jūs atceraties savus skolas laikus?

Mans skolas laiks bija interesants un ļoti aizņemts. Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka nebija tādu iespēju, kādas ir tagad. Televizors bija reti kurā mājās. Mēs daudz laika veltījām mācībām un ārpusstundu aktivitātēm. Es spēlēju basketbolu, dejoju tautiskās dejas, dziedāju ansamblī un korī, vadīju kultūras pasākumus un skolas komjauniešus (mūsdienās tā ir skolēnu dome).
Skolā mācījās gandrīz 600 skolēnu, un ļoti daudzi no tiem dzīvoja internātā (tagad mēs sakām- viesnīcā). Kad es mācījos vidusskolā, katru trešdienu mums bija skolas balles, jo mācības toreiz notika arī sestdienās. Un nebija tā, ka kāds neizmācītos. Direktors Skrupskis bija noteicis: neviens nedrīkstēs iet uz ballēm un treniņiem, ja būs nesekmīgs. Balles ārpus skolas nedrīkstēja apmeklēt, protams, žargonā runājot, pa retai reizei mēs uz tām “aizšmaucām”. Bija tā, ka skolotāji brauca uz ballēm mūs kontrolēt, pēc tam izsauca pie direktora un bija jāskaidrojas.

Lasīt tālāk...

Kādus Jūs atceraties savus skolas laikus?

Domājot par skolas laiku tagad, pēc daudziem, daudziem gadiem, man prātā nāk liels balto asteru ziedu pušķis, lielā mugursoma, matos lielas, kuplas baltās bantes, protams, svarīgums, ka eju uz skolu.
Es apzinājos, ka ir sākusies lielā dzīve, ir sākusies skolas dzīve. Tālāk, skolas gados, vienmēr visus darbus izpildīju apzinīgi un laikā.
Kāda irJūsu spilgtākā atmiņa no skolas laikiem, varbūt kāds sastrādāts nedarbs?

Lasīt tālāk...

Skolotāju dienas svinības mūsu skolā tradicionāli rīko 11. klase. Katru gadu skolotājus sagaida kāds pārsteigums, skolēnu idejas vienmēr bijušas jautras un interesantas. Šogad skolotājiem bija sagatavoti sportiski pārbaudījumi un sportiskas izklaides.
Paldies vienpadsmitajiem un klases audzinātājam Mairim Dzenim. Uzreiz redzams, ka tieši sporta skolotājs audzina šo klasi.
Labi, ka cienasts nebija sportisks un rāmi stāvēja uz skaisti klātiem galdiem.
Paldies skolēniem par jauko pasākumu!